Saules baterijas apkurei un ūdens sildīšanai

Kāds var padalīties pieredzē par saules bateriju izmantošanu? Vai ir reāls tāds variants mājas apkurei un siltajam ūdenim?

mojito (2011-08-16 07:23)      vieniigais,ko esmu lasijis,ka labaak pirkt lietotas,pareizaak sakot leetaak,jo atdeve no katra ieguldiitaa dolaara buus lielaaka,bet tas attiecaas uz US tirgu,nezinu kaa LV,-lietotas laikam nemaz nevar nopirkt. Bet vispaar man arii buutu interesanti palasiit par sho teemu,no kaada kam ir reaala pieredze ar saules(gaismas) paneljiem.

JurisK (2011-08-16 07:30)      Ko domaa ar vaardu - saules baterija? Elektriibas vai siltuma ieguushanu? par siltuma ieguushanu apkurei un karstajam uudenim - domaaju, ka atmaksaajaas. Nedaudz papeetiiju izstaadee Kjiipsalaa saules siltumpaneljus apkurei. sanaaca, peec apreekjiniem, ka ieguvums buutu pat ziemaa Latvijaa. Par elektriibu - diez vai, daargas taas saules baterijas elektriibas razhoshanai. Un daudz vajaga. Ja nu kaada eiropas projekta veidaa tikai.

Sandra1 (2011-08-16 08:07)      zinu, ka mūsu šefene ved pārrunas par alternatīvo energoapgādi ar es firmām.
un ja viņu, kas ir ieinteresējis, tad tā ir sakarīga lieta.

av2 (2011-08-16 08:38)      Gan jau arii tur viss ir izsstukots - cik ieekanomeessi 10 naakamajos gados, tik izteereesi vissas taas sisteemas iegaadei un uztureessanai . Ja kaads izgudrotu kaadus superefektiigus tos panellus vismaz...

edmunds (2011-08-16 08:50)      siltajam uudenim ir ok, arii ziemaa 80graadu siltais uudens. apkurei arii iespeejams ar sauli bet praatiigaak nedaudz savaadaak nevis ar paneljiem klasiskajaa veidaa. ja vajag varu nokonsulteet/uztaisiit projektu.

cilveex (2011-08-16 08:55)      var visādi "vipendrivatsja", bet atdeves tam pagaidām nav. ne no siltumsūkņiem, ne te. Izņemot speciālus gadījumus. tā gan nav personiska pieredze, bet šeit daudzi visādas lietas ir izmēģinājuši. visekonomiskākais joprojām ir latvenergo un latvijas gāze. ja dārgi pieslēgties, tad kā 3 ir dīzelis.

edmunds (2011-08-16 09:07)      cilveex: nu to gan no tevis negaidiju. latenergo ir visslikatakais, 4x izdeviigaak ir malka vai labs siltumsuuknis (pats vinjsh ir 6x izdeviigs bet tur izdeviigumu diemzeel izmaksas samazina jo paraleli vajag rezerves apkuri).

pareizi izveidota maaja pilniibaa var iztikt ar saules energiju bet tas atseviskjs staasts, taadu jabuve no 0 un japrojektee no 0.

http://www.tribine.lv/zinas/Godmana-taupibas-krasninas-jauna/6538

cilveex (2011-08-16 09:12)      es vispār esmu pārsteigumu pilns...
realitāte ir tāda, kāda tā ir. aprēķini nav realitāte. stāstu praksi, nevis teoriju. šīs lietas ir lētākas tikai speicālos gadījumos, citādi nav. ja diskusija ir vēlama saturīga, tad ir vajadzīgi piemēri.

0000 (2011-08-16 09:56)      Nu tā, skatos visi baisie umņiki un daudzi runā ...šķērsām! Sorry.
Autors, kaut arī ne īsti orientējas jēdzienos "saules kolektors" un "saules batareja", topikā diezgan skaidri norādīja - apkurei un siltajam ūdenim. Ok. Jautājums, kāda patreiz tev ir apkures un karstā ūdens sagatavošanas sistēm? Saules kolektori (apkures atbalsts un karstā ūdens sagatavošana), ja pareizi uzstādīti, ir ok - vasarā, `mazliet pavasarī un rudenī plnībā nodrošina karsto ūdeni un apkuri (piem., siltās grīdas vannasistabās arī vasarā ir atīkami). Lielākā atdeve ir pie zemām temp., sistēmām, piem., siltās grīdas, siltās grīdas kombinācijā ar liela laukuma radiatoriem. Siltuma avots - piem., gāzes kondensācijas tipa apkures katls.
īsāk sakot, pats nulle kā parakstīju līgumus par saules kolektoru uzstādīšanu. Uzliks arī no saules kolektoru iegūtās siltumenerģijas uzskaiti. Līdz ar to, pēc gada man būs pilna statistika gada griezumā un elementāri varēšu aprēķināt, cik un k`atmaksājas. Protams, man ir līdzfinansējums no KPFI, tas nozīmē ka 50% investīciju man "valsts"atmaksās. He he....
Programma šī ir beigusies, bet tā kā nav apgūta visa nauda šim paredzētā, plāno ka oktobrī bus nākamais uzsaukums. Ja ir nopietna interese un vēlme un ir nauda, raksti privāti, apstāštīšu detaļas.

0000 (2011-08-16 09:59)      Četru saules kolektoru, visas apsaistes, akumulatora, vadības sistēma ar montāžas darbu izmaksā vid., 4,5 K LVL ar PVN.

JurisK (2011-08-16 10:02)      Gaazes kondensaacijas tipa apkures katls buutu domaats siltumsuuknis vai kaut kaads cits tehnikas briinums?:) Taa nav pakjershana - visaas malaas pa reklaamaam klejo leerums muljkjiibu par apkuri un taupiibas pasaakumiem.

ruupiigais (2011-08-16 11:51)      Jau trešo vasaru ūdeni, vannas istabu un sirdi sildu ar viessmann 4m2 paneļiem. No ekonomikas skatpunkta ir tā, ka tie paneļi nekad neatmaksāsies, lai ko arī tais reklāmu bukletos nerakstītu. :) Lielos vilcienos ir tā, ka vasarā ūdens ir pārprodukcijā un knapi pietiekar vannas istabas apkures patēriņu lai pasargātu sistēmu no vārīšanās, bet pavasarī un rudenī vienalga ar gāzi jāpiesilda klāt. Ziemā saule ir tik zemu un spīd tik īsu brīdi, ka reālu siltumu no kolektora iegūt neizdodas. Apm tā.

octopus (2011-08-16 13:34)      maybe LV klimataa nevarbuut drosha autonoma saules energjijas apkures sisteema. Toties ka papildinaajums esoshajai var gan. piem., baseinu paliidz uzsildiit kolektors (liekta melna caurule uz melnas pamatnes un tas viss zem stikla)

zasars (2011-08-16 15:13)      Jo lielākas vajadzības lietot karsto ūdeni, jo ātrāk atmaksājas saules kolektora uzstādīšana. Izdevīgi ir arī ziemā papildināt apkuri. Ja iespējams iesaistīties Eiropas apmaksātā projektā, tad var domāt par papildus enerģijas apgūšanu.
Domājams, ka jau nākošajā gadā Jelgavā sāks ražot saules kolektorus. Tad varbūt iestāsies kaut kāds progress šajā jomā.

aprilis05 (2011-08-16 15:14)      Pilnīni pareizi! Izmaksas max pāris simtos. :)

iterators (2011-08-16 15:28)      apskati mājas lapu selsol.lv, būs lielāka saprašana:)

crossing (2011-08-17 12:11)      Cilvēkiem arī teorijā ir ļoti knapas zināšanas.
Bet katrs gadījums ir individuāls. Latvijā ir jau daudz gana praktiskās pieredzes.
Kas vienam der, nav teikts, ka derēs Tev :))
Nav konkrēta jautājuma, nav konkrētas atbildes ;)

Uzdot jautājumu
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010